Eiropas ūdeņraža kvota palielinās, zaļā ūdeņraža tirgus sāks eksplodēt

Nesen Eiropas Savienība izdeva jaunus noteikumus, kas paredz, ka līdz 2030. gadam atjaunojamā ūdeņraža īpatsvars rūpnieciskajā ūdeņraža pieprasījumā sasniegs 42 procentus. Lai izpildītu ES kvotu, kopējā atjaunojamā ūdeņraža ražošana būs no 2,1 līdz 4,2 miljoniem tonnu. Šis regulējums nozarē ir izraisījis plašas bažas. Zaļajiem ūdeņraža piegādātājiem ir ne tikai jārisina sīva tirgus konkurence, bet arī jāievēro Eiropas Savienības izstrādātie atjaunojamās ūdeņraža ražošanas noteikumi.

Jau 2023. gada februārī ES pieņēma Atjaunojamās enerģijas direktīvu (RED II) un ierosināja detalizētus noteikumus, precizējot atjaunojamā ūdeņraža sastāvu ES. Tostarp Eiropas Komisija ierosināja trīs standartus, lai noteiktu zaļā ūdeņraža atbilstību. Pirmkārt, ūdeņradi iegūst, tieši savienojot jaunas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas, izmantojot elektrolizatorus; otrkārt, ūdeņradi ražo no elektrotīkla piegādātā elektroenerģija reģionos, kuros atjaunojamās enerģijas īpatsvars pārsniedz 90 procentus; Ūdeņradis tiek ražots, izmantojot elektrotīklā piegādāto elektroenerģiju pēc elektroenerģijas pirkuma līguma.

Saskaņā ar noteikumiem, ja elektrolizators un atjaunojamās enerģijas ražotne atrodas vienā teritorijā un atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanas iekārta tiek nodota ekspluatācijā ne agrāk kā 36 mēnešus pirms elektrolizatora nodošanas ražošanā, to var tieši savienot ar atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas ražošanas iekārta elektrolītiskā ūdeņraža ražošanai. Reģionos, kur vidējais atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars tīklā iepriekšējā gadā pārsniedza 90 procentus, par atjaunojamo ūdeņradi tiek atzīts arī ūdeņradis, kas iegūts elektrolītiskā ūdeņraža ražošanā, izmantojot tīkla elektroenerģiju.

Jaunajos noteikumos arī uzsvērts, ka atjaunojamais ūdeņradis jāražo, izmantojot jaunuzbūvētās atjaunojamās enerģijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju, lai nodrošinātu atjaunojamās elektroenerģijas uzstādītās jaudas pieaugumu tīklā un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Turklāt ES dalībvalstis ir veicinājušas arī zaļā ūdeņraža nozares attīstību. Saskaņā ar Eiropas Komisijas šā gada martā izdoto stratēģisko politikas dokumentu ES ir koncentrēti 30 procenti no globālajām investīcijām ūdeņraža enerģētikā. Nesen Spānijas valdība paziņoja, ka piešķirs 100 miljonus eiro, lai paātrinātu septiņu liela mēroga zaļā ūdeņraža projektu attīstību, cenšoties kļūt par Eiropas zaļā ūdeņraža piegādes centru. Vienlaikus Vācijas valdība pieņēma arī jaunu "Nacionālās ūdeņraža enerģētikas stratēģijas" redakciju, kurā kārtējo reizi tika uzsvērta "zaļā ūdeņraža" prioritārā attīstība.

Jaunie Eiropas Savienības noteikumi ir nesuši jaunas iespējas atjaunojamā ūdeņraža nozarei, kas palīdzēs veicināt inovācijas un zaļās ūdeņraža tehnoloģijas pielietojumu un sniegs nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.